Mākslīgā intelekta (AI) izmantošana jauniešu vidū strauji paplašinās. Visā Eiropā 88 % jaunāko pusaudžu (vecumā no 13 līdz 15 gadiem) un 96 % vecāko pusaudžu (vecumā no 16 līdz 18 gadiem) norādīja, ka vismaz pāris reižu nedēļā izmanto mākslīgā intelekta rīkus mācību un radošiem uzdevumiem, tostarp skolas darbiem, pētniecībai un tulkošanai.
Mākslīgais intelekts var sniegt nozīmīgu labumu jauniešiem. Tas var palīdzēt pildīt mājasdarbus un mācīties, izskaidrot sarežģītus jēdzienus, nodrošināt personalizētāku mācību pieredzi un mazināt ar mācību slodzi saistīto stresu. Ja AI tiek izmantots ar skaidru pedagoģisku mērķi, tas var stiprināt kritisko domāšanu, radošumu un sadarbību.
Tomēr plaša ieviešana rada jaunus izaicinājumus. Mākslīgais intelekts ļauj radīt un izplatīt nepatiesu vai maldinošu informāciju lielā mērogā, tādējādi palielinot jauniešu pakļautību dezinformācijai un dezinformācijai, kā arī potenciālos privātuma riskus. Mākslīgā intelekta rīkus var arī ļaunprātīgi izmantot, lai radītu kaitīgu saturu, piemēram, “deepfakes” un nesankcionētus intīmus attēlus (NCII), kas veicina uzmākšanos vai kibermobingu.
Šīs iespējas un riski var būt īpaši nozīmīgi pusaudžu vecumā, kas ir kritisks periods domāšanas, spriestspējas un identitātes attīstībā. Veidi, kā jaunieši šajā veidošanās posmā iesaistās AI, var ietekmēt viņu ilgtermiņa sociālo, emocionālo un intelektuālo labklājību. Bieža paļaušanās uz AI var novest pie tā, ka daži pusaudži šiem rīkiem nodod kritisko domāšanu un sociālo mijiedarbību. Šī dinamika uzsver neatliekamu prioritāti: veicināt jauniešu AI pratību, lai viņi varētu izmantot AI veselīgu attīstību veicinošos veidos.
Mākslīgā intelekta pratības loma
Mākslīgajam intelektam arvien vairāk iekļaujoties ikdienā, ir svarīgi apgūt mākslīgā intelekta lietotprasmi. Ja jaunieši izprot, kā darbojas AI sistēmas, viņi ir labāk sagatavoti pieņemt pamatotus lēmumus par to, kad un kā izmantot AI rīkus. Šāda informētība var stiprināt viņu rīcībspējas apziņu un palīdzēt viņiem apsvērt, kā AI izmantošana ietekmē viņu vienaudžus un kopienas.
Izpratne par mākslīgā intelekta ierobežojumiem ir īpaši svarīga sociālās un emocionālās labklājības jomā. Lai gan mākslīgā intelekta sistēmas var radīt sarežģītas, cilvēkam līdzīgas reakcijas, tās to dara bez izpratnes, apzināšanās vai nodoma. AI rīki var palīdzēt attīstīt sociālās un emocionālās prasmes, taču tie nevar aizstāt autentiskas attiecības vai gādīgu pieaugušo lomu jauniešu dzīvē. Skaidra izpratne par mākslīgā intelekta iespējām un ierobežojumiem stiprina reālo saikņu nozīmi un palīdz jauniešiem uzturēt veselīgas robežas ar tehnoloģijām.
AI pratība veicina arī intelektuālo labklājību. Tā kā mākslīgā intelekta radītais saturs kļūst arvien izplatītāks un mākslīgā intelekta sistēmas arvien vairāk ietekmē ikdienas lēmumus, jauniešiem ir jāattīsta prasmes apšaubīt, izvērtēt un pieņemt pamatotus spriedumus. Tā kā šīs sistēmas var atkārtot un pastiprināt sabiedrības aizspriedumus, skolēniem ir jāprot novērtēt ticamību, atpazīt aizspriedumus un ārējo ietekmi, kā arī izvērtēt AI rezultātus. Kopā šīs spējas stiprina patstāvīgu spriešanu un veicina atbildīgu iesaistīšanos mākslīgā intelekta izmantošanā.
Mākslīgā intelekta lietotprasmes pamatprincipu projektā šīs prioritātes tiek īstenotas praksē. Pamatojoties uz tādiem ētikas principiem kā godīgums, pārredzamība, izskaidrojamība, atbildība un privātuma ievērošana, šī sistēma nosaka, kā izglītojamie sadarbojas ar AI rīkiem pirms to lietošanas, lietošanas laikā un pēc tās. Visās tās kompetencēs izglītojamie novērtē AI sistēmu precizitāti un atbilstību, atzīst to ierobežojumus un apsver, kā dizaina izvēle nosaka rezultātus indivīdiem, kopienām un iestādēm. Šīs kompetences padziļina izpratni par to, kā AI izmantošana ietekmē ikdienas dzīvi, mācīšanos, attiecības un vispārējo labklājību.
Reaģējot uz globālo ieinteresēto personu atsauksmēm, galīgajā sistēmā lielāks uzsvars tiks likts uz metakogniciju, refleksiju un atbildīgu lēmumu pieņemšanu, tādējādi stiprinot AI pratības lomu jauniešu labklājības veicināšanā.
Dalīta atbildība
Jaunieši attīsta mākslīgā intelekta ieradumus plašākā sociālā kontekstā. Viņus ietekmē ne tikai tas, kā AI lieto viņu vienaudži, bet arī pieaugušo novērotā uzvedība.
Pedagogiem, vecākiem un izglītības iestāžu vadītājiem ir būtiska loma, lai modelētu pārdomātu lietošanu un vadītu sarunas par atbildīgu iesaistīšanos AI izmantošanā. Izstrādātājiem arī jābūt atbildīgiem par pārredzamu, izskaidrojamu rīku izstrādi, kas neizmanto jauniešu jūtīgumu.
Mākslīgais intelekts arī turpmāk ietekmēs jauniešu dzīves, darba un mācību procesu. Ar apzinātu pieaugušo vadību un spēcīgu AI pratības pamatu jaunieši var izmantot šos rīkus tā, lai veicinātu viņu labklājību.
